Urīna nesaturēšanas simptomi var būt dažādi: no pāris pilēm visai reti līdz pastāvīgai urīna noplūšanai. Tādēļ, neņemot vērā urīna nesaturēšanas faktu, tas vienmēr tiek uzskatīts par slimības pazīmi, nevis par slimību.

Slodzes inkontinence

Visbiežāk urīna nesaturēšanas cēlonis ir iegurņa lejasdaļas muskuļu pavājināšanās vai menopauze. Šī nesaturēšanas forma bieži vien novērojama dzemdējušām sievietēm. Vēdera dobuma un urīnpūšļa kopējais spiediens kļūst lielāks nekā urīnizvades kanālos, lai gan urīnpūšļa muskulis nav novājinājies. Nekontrolējami un spontāni urīns izplūst, piemēram, klepojot vai šķaudot, proti, strauji palielinoties vēdera dobuma spiedienam.

Pāraktīvs urīnpūslis

Šis nesaturēšanas veids izpaužas kā pēkšņa un nepārvarama vajadzība iztukšot urīnpūsli, bez iespējas šo procesu kontrolēt. Vēlme urinēt nav atkarīga no urīna daudzuma urīnpūslī.

Jaukta tipa urīna nesaturēšana

Gadījumos, kad kombinējas gan slodzes, gan pāraktīva urīnpūšļa inkontinence.

Nesaturēšana pārpildīta urīnpūšļa dēļ un pilināšana

Ja urīna nesaturēšanas cēlonis ir pārpildīts urīnpūslis, urīns plūst no pūšļa, jo slēdzējmuskulis (sfinkters) ir par vāju un nevar saturēt urīnu. Vīriešiem visai bieži iztukšot urīnpūsli traucē palielināta prostata.

Neirogēnā urīna nesaturēšana

To izraisa traucēta sinhrona nervu struktūru darbība starp galvas un muguras smadzenēm, un urīnpūsli.

Fekālā nesaturēšana

Fekālā nesaturēšana – spontāna vai nekontrolējama fekāliju izvadīšana. Iemeslu var būt daudz: iegurņa lejasgala vai savelkošā muskuļa bojājumi, dažāda veida pēcoperācijas stāvoklis vai smags vēdera aizcietējums. Nesaturēšanu var ietekmēt arī apkārtējie apstākļi -  ja tualete atrodas tālu vai attiecīgajā brīdī nav pieejama. Atsevišķos gadījumos cilvēki ar atmiņas traucējumiem to nevar atrast vai neatpazīst.