Urīnpūšļa vājums, tāpat kā rīta nelabumi, ir bieži sastopams grūtniecības pavadonis. Tā ir diezgan tipiska problēma, kas rodas, gaidot bērniņu vai pēc dzemdībām, pavājinoties iegurņa muskulatūrai.

Pirmajā grūtniecības trimestrī viena no agrīnākajām grūtniecības pazīmēm ir paaugstināta nepieciešamība biežāk apmeklēt labierīcības. Tā iemesls ir asinsrites aktivizēšanās, kā rezultātā caur urīnpūsli cirkulē lielāks šķidruma daudzums nekā ierasts. Vienlaikus augošā dzemde, kas, sasniedzot grūtniecības divpadsmito nedēļu, ir aptuveni greipfrūta lielumā, rada papildu spiedienu uz urīnpūsli. Grūtniecības laikā progesterona ietekmē atslābinās gludā muskulatūra urīnpūslī un urīnizvadsistēmā, kas atvieglo organisma pielāgošanos augošajam bērniņam.

Šajā posmā ieteicams lietot daudz šķidruma, bet samazināt kafijas un tējas, kas ir diurētiski dzērieni, patēriņu. Šajā laikā ieteicams sākt mazā iegurņa muskulatūru stiprinošus vingrinājumus.

Otrajā grūtniecības trimestrī vēl vairāk pieaug nepieciešamība bieži apmeklēt tualeti, īpaši naktīs. Tas tā notiek tādēļ, ka dienas laikā kājās un pēdās uzkrājas šķidrums, kas, atrodoties guļus stāvoklī, atgriežas asinsritē un urīnpūslī. Bērniņam augot, papildu spiedienam tiek pakļauti arī mazā iegurņa muskuļi. Ap astoņpadsmito grūtniecības nedēļu visbiežāk novērojamas izmaiņas urīna analīzēs – urīnceļu infekcijas pazīmes. Tās veicina urīnizvadkanāla paplašināšanās, jo tad baktērijas no ādas, starpenes, anālās atveres un maksts var viegli nokļūt dziļāk organismā. Lai no tā izvairītos, rūpīgi jāievēro higiēna – pareizi un regulāri jāapmazgājas (arī pirms un pēc mīlēšanās), bieži jāmaina veļa un nav ieteicams valkāt stringbiksītes. Tikpat rūpīgi par higiēnu jārūpējas arī partnerim. Urīnceļu infekcijas grūtniecības laikā nav joka lieta, un tāpēc, pamanot pirmās pazīmes – dedzinošu sajūtu čurājot, uzreiz jāvēršas pie ārsta.

Trešā trimestra laikā bērniņš strauji pieņemas svarā, radot īpaši lielu spiedienu uz urīnpūsli. Šajā posmā bieža parādība ir slodzes urīna nesaturēšana - urīna noplūde klepojot vai šķaudot. Ķermenis aktīvi ģenerē progesteronu, muskulatūra turpina atslābināties, pielāgojoties bērna augšanai.

Pirmajās dienās pēc dzemdībām nepieciešamība apmeklēt tualeti ir biežāka nekā pirms tam, jo organisms atbrīvojas no liekā šķidruma, kas uzkrājies grūtniecības laikā. Pēc dzemdībām aptuveni 20% jauno māmiņu cieš no slodzes urīna nesaturēšanas, īpaši, ja bijušas smagas dzemdības. Septiņas līdz desmit dienas pēc dzemdībām nepieciešamība iet uz tualeti varētu būt tikpat bieža kā agrīnas grūtniecības laikā. Veicot iegurņa muskulatūru nostiprinošus vingrinājumus, kontroli pār urīnpūsli varēs atgūt daudz ātrāk.

Pirmajos sešos mēnešos pēc dzemdībām jaunās māmiņas bieži pieredz urīnpūšļa vājumu. Pētījumi liecina, ka šis fakts arī var veicināt pēcdzemdību depresiju, tādēļ ir svarīgi, lai sieviete neļautu tam sevi nomākt. Palīdzību šajā laikā var sniegt ārsts vai fizioterapeits, kas palīdzēs apgūt vingrojumus attiecīgajām muskuļu grupām. Vingrojumu kompleksu apraksti atrodami arī internetā (piemēram, Kegela vingrojumi vai Corewellness vingrojumi).

Pieredze rāda, ka pēc divu līdz trīs mēnešu intensīvas un pareizas vingrošanas iepriekšējais muskuļu tonuss atjaunojas par 80%.

Publicēts interneta portālā www.tvnet.lv